kas? es? jaa.

Veel paaris meeneshus atpakalj es biju tk paarliecinaats par savu riiciibu, par saviem meerkjiem, kuriem itkaa vajadzeetu piepildiities pashiem no sevis, jo taa tach vienmeer ir bijis un tagad tachu nevar buut savadaak, iipashi jau, ja es esmu prom no visiem. Liktenis tach nebuus lielais maita un neatstaas mani vienu kaa chupu nostuurii. Sadomaajos, uzzinaaju, nopirku, aizlidoju. Biju sveeti paarliecinaats, ka tur man buus labaak. Pats izciiniishu uzvaru, pats deelj savaam kljuudaam kritiishu un celshos, atkal kritiishu un atkal celshos, laapiishu bruuces ar uudennecaurlaidiigajiem plaaksteriem un ieshu taalaak. saakums likaas ljoti pozitiivs - drausmiigi leets un gigantisks hipermaarkets spljaaviena attaalumaa, cilveeki draudziigi, anglju valodai pamats ir - esmu uz iistaa celja pretii pirmajam miljonam. Bet, skaistas pasakas jau nesastaav tikai no zeltainiem ziedputekshnjiem uz deguna, kas patiikami zviiguljo bljin karstajaa saulee uz pienenju lauka zem gadsimtus paardziivojusha ozola zara, kursh ik pa laikam tomeer palaizh garaam svelmainos starus un tie mirguljo aciis kaa sauleszakji, kas neko ljaunu neveeleedami, vienkaarshi grib paspeeleeties (redz cik skaisti un gari izteicos). Pirmais, kas visu izgaaza Skotijaa bija noolaapiitais sveetku noskanjojums. Skoti ir kritushi uz sveetkiem. Un ja kaut kas tuvojaas, tad vinjiem nekaa cita uz zemes svariigaaka nav. Vinji ir slimi gan uz komerciaalajiem Heloviiniem, gan arii uz SantaKlausa gaidiibu sveetkiem. un kas ir jociiigi, Z-sveetkiem vinji gatavojaas jau pirms Heloviina. Oktobra vidus un veikali ir vienkaarshi paarbaazti ar plaukshkjeneem un egleem, rotaajumiem un dejojoshiem salavechiem. Bija arii cieminji no Antarktiidas - atbraucis bija skaists RoboEskimo paariitis ar diviem Haskijiem pie grozhiem. Forshi jau vinji tur starp egleem groziijaas, toties uz canaam gan labaak neskatiities. Blakus veel bija arii polaarie laachi manaa augumaa (tad iedomaajies cik milziigs ir polaarais laacis, ja es vinju saliidzinu pats ar sevi (iedomiibas kalngals)). Nu luuk. Ar to es gribeeju pateikt, ka, ja naak virsuu Z-sveetki, tad darbu tu vari nemaz nemekleet, jo neatradiisi. Ir gada beigas, neviens uznjeemums negrib kjeepaaties ar jauniem darbiniekiem gada beigaas. Vinji uzskata, ka labaak visus labos darbus saaks ar jaunu gadu. A liidz tam laikam, lai tas maita bezdarbnieks mirst badaa. Un tas Z-sveetku bums vinjiem bija iestaajies jau Oktobra viduu, kas skjiet sameeraa jociigi, jo, manaas maajaas par egli saak domaat 24ajaa Decembrii ap plkst. peecpusdiena:30, kad mazais braalis par to netiishaam ieminas. Man gan ljoti paveicaas dziivee un es tiku pie vienas darba intervijas. Biju pats personiigi nodevis rokaas application form vienai bekjerejas kompaanijai (J.G.Ross), kas vieteejo rajonu bija vareni iekarojushi ar savaam gardiigajaam 3stuurmaizeem un kuucinjaam. Kur gadiijies, kur ne, JAU(sarkasms) peec 2aam nedeeljaam mani sauc uz daba paarrunaam. A es tajaa laikaa esmu Glazgovaa, jo shis un tas bija noticis. Paldies cilveekam, kas man uzsauca turp un atpakalj celju, lai tiktu uz paarrunaam, kas ir makjeniit taalu + veel satikt savu miiljoto. Paarrunas ljoti skaistas. Daudz vienkaarshaakas nekaa Latvijaa. Tevi darba deveejs nedhzasii kaa suni, neiztaujaa par apakshveljas kraasu un griidas mazgaashanas paradumiem. Pienaaca vienkaarshs chalis saburziitaa Adidas dzhemperii, gaishi zilaas dzhinsaas, izbaleejushaa Valvoline nagjenee, nodeeveeja sevi par vienu no iipashniekiem, shefiem (taadi vinjiem tur ir divi - viens ir J. Ross, otrs ir G.Ross. Abi divi ir braalji un paarnjeemushi kompaaniju no faatera, kursh to veiksmiigi vadiijis jau no 60ajiem). Par to jau neliels shoks. Shefs nav gan glaunaa uzvalcinjaa, kaa ir pierasts, bet gan normaalaas darba dreebees. Paarrunas sastaav no neliela apstaasta par kompaaniju, paaris jautaajumi man, paris komentaari no vinja puses, komplimentu apmainjas (mani nodeeveeja par inteligjentu cilveeku, pat paaraak pieaugushu prieksh saviem gadiem, par ko man jau atkal deguns maakonjus biida (atkal sarkasms)). Shefs veel man sveeti sola, ka 3 dienu laikaa uzzvaniis un pateiks par rezultaatiem. Es baigi laimiigs, jau domaas pie darba ticis (starp citu, pretendeeju uz pilniigi svaiga Mercedes-Benz busa vizinaashanu pa Skotijas ZAustrumiem, pie reizes bulcinjas un maiziites vedaadams). Un kas no taa ir sanaacis? Es veel shobriid gaidu no taas kompaanijas zvanu. Nu labi, vairaak jau negaidu, vienkaarshi ignoreeju shtelli, kas nogaaja greizi un viss. Pats veel zvaniiju peec divu nedeelju ilgas gaidiishanas un apjautaajos par rezultaatiem, tachu sekretaare atbildeeja, ka shefi veel intensiivi spriezhot par to, kuru no mums njemt un kuru nee. Liekas jau, ka arii iisti neizgaazos sarunaas. Piemetinaaju vien, ka baigi patiik braukt ar mashiinu, neesmu F1 stila brauceejs, kriminaalas pagaatnes nav un vispaar juutos baigi forshs puisietis (sarkasmo), tomeer, atbildi veel neesmu sagaidiijis. Ik pa laikam liekas, ka gan jau mani vnk norakstiija un panjeema kaadu citu, bet no otras puses, vinjiem Skotijaa nav pienjemts kluseet, ja tu neesi pienjemts. Tev tiek atsuutiita vismaz veestule par to, ka diemzheel neesi pienjemts darbaa, bet tavs CV tiek saglabaats arhiivaa veel 12 meeneshus uz priekshu (no taa uzreiz vieglaak baigi paliek). Tas viss liek domaat par to, ka Skoti ir baigi leeniiga tauta. Nezinu par angljiem, par to spriediishu veelaak, kad buushu tur. Man arii Glaazgovas slimniicaa teica, ka, lai atrastu darbu, citreiz tev aiziet pat 6-8 nedeeljas. Un tas viss tikai taapeec, ka darba deveejiem ar apgriezieniem taa suudiigaak. Nu redz, paareejais jau ir aciimredzams un ausiimdzirdams. Nepagaaja ne ilgs laicinsh, kad biju nopircis biljeti un esmu maajaas, Latvijaa. Varbuut pat taa arii uz doto momentu ir labaak. Ja neskaita to, ka esmu bez darba, vienkaarshi puustu maajaas + veel savu maamulju neesmu saticis veselu muuzhiibu, jo arii vinja ir tikpat spontaana, cik es. Aizbrauca mekleet labaakus laukus pieLondonaa. Pagaidaam jau iet gruuti, bet tu, maamulj, tik turaas, spljauj virsuu tiem, kas njirgaajaas un dari to, kas daraams. Gan arii tavaa logaa iespiidees saule. Bet redz, tavs deels ar shobriid gaida to saules staru un raadaas, ka nekas nespiid. Aaraa taads apmaacies un dreegns ari dienas viduu, kad meedz buut gaishaaks.

Nu vot. Par to spontaaniigumu. Jaa, es esmu taads. Laikam visu dziivi esmu taads bijis un arii buushu. Itkaa visu laiku esmu miermiiliigais puika, bet vienaa briidii varu pilniibaa mainiit svaas prioritaates un saapinaat, piechakareet un shokeet daudzus. Taa ir, es to atziistu. Atvainojiet man visi, kurus esmu pa smago uzmetis, piedodiet tie, kurus vairs nesatieku. Man vienkaarshi ir citas, svariigaakas lietas. Kas zin, varbuut peec gada es atkal buushu citur, savadaaks, varbuut tepat un nekaads, varbuut atkal sheit un forshaaks nekaa jebkad agraak. Cits to baigi labi sapratiis, cits atkal nozaakaas mani peedeejiem vaardiem un teiks, kaa vinsh taa vispaar uzdriikstaas te publiskoties. Bet zini? Es ne suuda neko nenozheeloju. Mani nebiedee tas, ka ar savu uzvediibu es kaadreiz varu palikt viens pats. Mani tas absoluuti nekrata. Kaa buus, taa buus. Tas ir mans celsh, kuru es eju. Un, ja tu gribi redzeet, kur tas celsh mani novediis, tad naac aiz manis. Ja nee, tad min pats saveejo. Es nezinu, kas ir tas dzinulis manii, kas man taa liek domaat. Patmiiliiba gan laikam nee, jo par sevi nekad neesmu bijis baigajaa sajuusmaa. Droshi vien, ka kaut kaada veida vienaldziiba pret visu. Itkaa viss ir baigi forshi, tev ir draugi un alkohols, tevi ir kas uzcienaa ar cigareti un ir, kas izvelk no suudiem. Bet taa tach nebuus visu muuzhu. Ja es neieshu prom, tad aizies kaads cits un tad saapees man. Un probleema ir taa, ka man ciest deelj cita nu galiigi negribas. Es jau nesaku, ka man patiik, kad ciesh citi, tik es laikam sevi gribu baig sataupiit vecumdienaam, lai taa ilgaak var padziivot kaadaa no realitaates shoviem (teiksim "Izdziivo zem minimuma"), taapeec arii taa daru. Zinu, ka sava taisniiba man ir un es pie taa arii palikshu. Zinu arii, ka ir simtiem argumentu, kas staasies pretii manai taisniibai. Tik gribas jautaat - kur taadu nav? Tu esi kaadreiz dzirdeejis kaadu domu graudu, kuram nav ko pateikt pretii? Tu esi saskaaries ar likumu, kuru nevar apiet? Droshi vien, ka nee. Nu tad arii mana situaacija ir gluzhi taada pati. Un man vienalga, ko juus visi par mani domaajiet. Es par jums nedomaaju vispaar!

Kaadi ir mani turpmaakie plaani? Es gribu pazust no shejienes. Un es jums visiem to skaidri pasaku, ka es negribu dziivot Latvijaa. Es neesmu taads vieniigais un atvainojiet man, daargie valsts patrioti, ka nostaajos pret jums. es vnk gribu pazust.

Atskaite

Nu ko. Saakshu ar to, ka te vinjiem nav garumziimju, tapeec rakstiishu parastajaa chat rakstaa. Iet man te labi. Pat nenjemot veeraa to, ka darba pashlaik nav, juutos tiiri okei. Kaapeec? Ir daudzi pavisam vienkaarshi iemesli, kas man te liek justies labi:

• Pretiimnaaceeji vienmeer uzsmaida un pasveicina
• Paika te ir nesameerojami leetaaka (es patiesiibaa nesaprotu, kaapeec Latvijaa taadas cenas uzsistas augshaa)
• Lai arii laiks te ir drankjiigs, ir patiikami izbaudiit shiis salas laikapstaakljus, kurus tik ljoti esmu veeleejies izjust
• Dziive kopumaa te ir daudz vienkaarshaaka, laikam jau taapeec, ka te nav taa stresa.
• Nav jau arii man galiigs bezcers ar darbu. Shis un tas paraadaas, tad atkal noriet, atkal uzspiid, centies nopkjert, nesanaak...nekas, dziivo taalaak.
• es dziivoju pie lieliskiem cilveekiem, kuri gan mani, gan lauru atbalsta jebkuraa briidii. Arii mees sniedzam vinjiem savu paliidziibu, kaa nu maakam. Tad ar tulkoshanu, tad ar maajasdarbiem.
• Esmu laimiigs, ka neesmu sheit atbraucis viens pats. Man ir liidzi mana miiljaa, par ko es esmu vinjai ljoti pateiciigs, jo vinja joprojaam arii turaas :))

Nu re. Izklausaas jau skaisti. Bet nu nevar jau arii buut te viss kaa paradiizee:

• Te ir shausmiigi daudz polju, kuri censhaas nospiest letinjus pie zemes
• Sheit ir shausmiigi daudz tiinju, kuri, protams, protams paarsvaraa ir pokEMOni ar simts kraasu frizuuraam, lielaam kedaam, iespiestaam pakaljaam dzhinsos un lielaam dziives gruutiibaam savos 13 vai 14 gados.

Jaa, par tiem poljiem. Vinji iisteniibaa ir baigie maitas. Ir mums te taads Thainstone hotelis, no kura vienu Sveetdienas dienu aizgaaja prom 3 latvieshu straadnieki. Mees to uzzinam, nu tagad baigi laimiigie, iesim pieteikties, uzreiz buus darbs utt. Bet meres tiekam briidinaati par to, ka tur jau 4us gadus (vismaz) shefo polji, kas nu jau ir uzkundzeejushies par supervaizeriem un atbalsta tikai poljus un letinjus spiezh aaraa kaa nu kursh maak. Duushu sanjeemushi, ejam lielo gabalu ar kaajaam, jo transports te ir meemi daargs (2 paundi par 5min braucienu). Novilkaamies kaadu pusstundu, bet laimiigi galaa tikushi, ieraugam beidzot ziimi uz hoteli. Viss saak atgaadinaat nevis Skotiju, bet gan vienu no vaacu miilas romaaniem, kur gjimene dziivo kalna galaa lielaa pilii ar 100 apkalpes locekljiem un kaviaarmaizeem brokastiis. Ejam pa celju augshup caur mezhu. Celja malas nokrautas ar akmenjiem. Celsh taa jau shaurs, bet nee, veel malaas kaut kas jaasakrauj. Tiec nu gudrs briidii, kad tu brauc tur ar savu dzhipmashiinu un pretii brauc veel viens taads pats ar LandCruiser (par briinumu to vinjiem te ir maz). Ieraudziijaam viesniicu, uzreiz bija skaidra bilde, ka te nebuus patiikamaa straadaashana. 18.gs. pils, noaugusi ar viinogulaajiem (atrodiet pashi netaa Thainstone hotel un paluuriet). Iegaajaam iekshaa, tur pie pienjemshanas staav sieviete, izkraasota visaas kraasaas, pieaudzeeti mati, baigi smaida. Saakam sarunu un peec akcenta uzreiz saprotams, ka nav vieteejaa. Protams, tikliidz mees paprasiijaam kaut ko par darbiem, pirmais pretjautaajums bija par nacionalitaati. Zinies, melot jau ar negribaas, pateiksi, ka polis, paarbaudiis, vai maaki beert pa polzski. Teicaam, ka letinji un uzreiz mums atcirta, ka diemzheel pagaidaam darba nav. Dodam pretii - mees zinam, ka vakardien 3 letinji aizgaaja prom no shejienes, znachit jaabuut briivaam vakanceem. Nee, nav, ja nu vieniigi pa sestdienaam 3 stundinjas pastraadaat. Nu i suuds ar visu, nospljaavaamies un gaajaam prom. Paaris dienas atpakalj, uzzinaajaam neapstiprinaatu, bet diezgan droshu faktu par skaisto pili. Darbinieki esot maniijushi tur jociigas shtelles. Vienai sievietei (ceru, ka polietei), pienjemot viesniicas apmekleetaaju, peekshnji sajuuta, ka kaads aiz muguras shljuuc kaajas. Pagriezusies - jaa, baltas chiibinjas vazaajaas pa viesniicas telpaam. Tad nu nodomaajaam, ka polji baigi muus izvilkushi no suudiem. Tas pat itkaa neesot vieniigais spoks rajonaa, ir veel citi, kas shad un tad piekaapjot gan pie klientiem, gan darbiniekiem. Nu, tiiri, lai sastaadiitu kompaaniju.

Shobriid censhos nokaartot shtelles ar vienu darba vietu, par kuru gan shobriid neveelos runaat. Nav ko ljarksteet, citaad nesanaaks.

Vsjo, man te laika limits beidzas. Jaa, starp citu, te maajaas internets ir reti kuram, taapeec te sisteema taada, ka tu piesakies biblioteekaa, tev izsniedz klienta karti ar kodiem un tu reizi dienaa, ievadot savus datus, vari izmantot internetu stundu bez maksas, kas pilniigi pietiek, lai uzrakstiitu kaut ko sheit, paarbaudiitu e-pastus, ieietu chomos.lv un veel zinjas palasiitu. Paraados un visticamaak arii turpmaak paraadiishos sheit diezgan reti, jo nav baigaa veelme skriet veejainaa, lietainaa laikaa uz biblioteeku tikai deelj neta. Kaadreiz varbuut veel atvilkshos un kaut ko te iepostoshu. Ja nu kaadam baigi interesee kaa mums iet un kaa mums neiet, droshi griezhaties pie maniem, vai Lauras vecaakiem. Vinji tad arii jums izstaastiis sho un to.

Davai, chau.

ko es gribēju teikt...

tikko uzsāku jaunu savas dzīves ēru šeit. neko vēl īsti nesaprotu. jauniņais kā nekā. ceru, ka ar laiku piešaušos visām fīčām, ko te piedāvā. es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šis blogs man noderēs kā tāda sava veida pierakstu burtnīca, kur varēšu drukāt iekšā visus savus turpmākos dzīves notikumus aiz 10. oktobra. Jā, baigi svarīgs datums. Kāpēc? Ļoti vienkāršu iemeslu dēļ. es itin nemaz negibu būt pēdējais, kurš izslēdz gaismu, tamdēļ sakravāju koferus un laižos no šjienes prom, aiz sevis atstājot pēdas smiltīs, kuras tiks ātri aizskalotas un aizmirstas, kā arī skolas gaitām uzlieku jautājuma zīmi (academic year). Kāds tam visam iemesls? Es uzskatu, ka man nav jāupurē savi jaunības gadi valstij, kurā es nejūtos drošs par tuvāko nākotni. Valsts neko nedod man, es darīšu tāpat. Manuprāt, sadoties rokās un pārdzīvot šito ķibeli nav vērts, nav vajadzīgs un bez tā var iztikt. Cits padomās, ka daru muļķīgi, cits atkal uzsitīs uz pleca un paslavēs par itkā pārdrošo, bet no otras puses diezgan pārliecinošo lēmumu doties uz zemi, kuras daba jau sen trinkšķina pa manu emocionālo stīgu. Katrā ziņā šī zeme nav Latvijas iedzīvotāju B plāns - Īrija un tā nav arī iepirkšanās pilsēta Londona. tas gan ir uz tās pašas salas. Dzīvošu apvienotās karalistes robežās. Dzīvošu valstī, kuras aizspriedumainie simboli bieži vien mēdz būt rūtaini svārki, gardīgs viskijs un piedzērušies veči, respektīvi, Skotijā. Un nē, zemenes, sēnes un visi citi augi, kurus lasa, pako, fasē un šķiro, nebūs mana specialitāte. Pēc iekrātās informācijas, tur tādas vakances nepastāv un labi vien ir.
Nu lūk, 10. oktobrī tiek sapakots koferis, 10 min brauciens un es jau čekojos, reģistrējos, mani pārbauda un 22.30 - adios amigos, Ryanair jeb kā Normis saka "Rainis" mani nogādās tur, kur iespējams es jutīšos kaut nedaudz labāk. Finansiālajā ziņā, protams. Kaut gan, varētu pieaistīt arī sabiedrību. Strādājot ZARĀ, es laikam esmu diezgan atskatījies uz nomālētiem ģīmjiem un klientiem, kuri ir gatavi atstāt entos simtus par lupatām, lai tikai izskatītos labāk par kaimiņu, kurš nupat atgriezies no Berlīnes H&M "trakajām dienām" un caur loga rūti varēja ļoti labi pamanīt viņa oriģinālo ģērbšanās stilu starp daudziem identiskajiem censoņiem, kas nesamaksās rēķinu par īri, bet D&G mirguļojošo jostas sprādzi gar degunu nelaidīs. Šī visa uzspēlētā publika manī izraisa drausmīgu nepatiku pret Latvju tautu kopumā. Es ticu un zinu, ka starp blingojošajiem un pantofšikiem pastāv arī pavisam vienkārši un jauki cilvēki. Visus kaķus vienā maisā es nebāžu. Tomēr, var ļoti viegli novērot, ka mums visiem ir vienāda tieksme - dzīties pēc maksimālā. Cilvēki būs gatavi kāpt pāri līķiem, lai tikai iekrātu vēl nedaudz, lai atļautos savam "būmeram" nopirkt jaunus, ārprātīgi spīdīgus un rotējošus pakavus, vai trokšņainu glušaku, nu tā, lai citi zina, ka tu te tagad brauc uz šanci naktsmaiņā.
Protams, es esmu vairāk kā pārliecināts, ka gan man, gan Laurai pietrūks mūsu abu vecāki un reiz pienāks brīdis, kad kodīsim spilvenā, jo grūti ir sazināties caur skype, jo redz smailiņš ar apskāviena funkciju nedod to siltuma sajūtu no sev tuvajiem un mīļajiem. Bet tas viss ir pārejošs. Tādiem brīžiem dzīvē ir jābūt, lai pēc tam spētu izjust to jaukuma un siltuma sajūtu. Varbūt pēc gada, varbūt pēc diviem, bet tomēr...
Nu ja, to es arī gribēju pastāstīt. Visticamāk, ka šeit arī tiks sīkāk apstāstītas manas turpmākās gaitas par darba meklējumiem, zelta atradnēm un zaļajiem zariem, pēc kuriem es tiekšos, kār arī par ikdienas sīkumiem, labajām un ne tik labajām epizodēm manā dokumentālajā filmā bez atkārtojuma.

Sincerely Yours,
Ojārs